Latvijas dzīvnieki

Pelēkais zaķis

Pelēkais zaķis ir lielāks par balto zaķi. Bet ir samērā jauns Latvijas faunas elements, kas tagadējā Latvijas teritorijā ieceļojis tikai 17. gadsimtā, tomēr pēdējo gadsimtu laikā kļuvis par dominējošo sugu. Pelēkais zaķis ir viens no tipiskākajiem Latvijas dzīvniekiem, kurš ir sastopams samērā lielā skaitā visā Latvijā. Gandrīz katrs no mums ir to redzējis, vai vismaz apzinās par tā eksistenci. Pelēkajam zaķim visos gadalaikos apmatojumam ir brūngana nokrāsa, bet vasarā „tērps” ir ievērojami tumšāks nekā ziemā. Acis ļoti lielas, izvalbītas. Tipisks augēdājs. Augšžoklī ir 2 pāri lieli, katlveidīgi, rievoti griezējzobi. Starp priekšzobiem un dzerokļiem ir plata bezzobaina starpa. Zobi ir augoši visu mūžu.

Visi zaķi ļoti ātri skrien un pārsvarā pārvietojas skrienot atšķirībā no trušiem, kuri skrien tikai nepieciešamības gadījumā. Zaķi garās distancēs spēj ilgstoši uzturēt ātrumu 50 km/h. Piemēram, pelēkais zaķis var skriet ar ātrumu 56 km/h.

Baltais zaķis

Otra pie mums sastopamā suga ir baltais zaķis. Baltais zaķis no pelēkā zaķa atšķiras ar mazāku izmēru, korpulentāku ķermeni, relatīvi īsākām un platākām ausīm, īsākām pakaļkājām. Pelēkajam zaķim visos gadalaikos apmatojumam ir brūnganā nokrāsā, bet baltajam zaķim – apmatojums ziemā viscaur balts. Tikai ausu gali paliek melni.