Gandrīz visās bērniem domātajās grāmatās un enciklopēdijās par dzīvniekiem jau pirmajās lapās parādās Āfrikas iemītnieki - lauvas, zebras, žirafes un citi. Šajā lapā lauvu un krokodilu nebūs. Te jūs atradīsiet tikai Latvijā mītošos dzīvniekus, putnus un zivis.
Pie pārnadžu kārtas pieder visiem labi pazīstami dzīvnieki: mežacūkas, aļņi, staltbrieži un stirnas. Mums ir arī mājas pārnadži: govis, aitas, cūkas un kazas. Kādreiz Latvijas teritorijā dzīvoja arī sumbri un tauri.
Plēsēji galvenokārt ir gaļēdāji, bet ir arī visēdāji. Plaši augu barību lieto caunas un lāči. Latvijā dzīvo 14 plēsēju sugas, sākot ar vilkiem un lapsām un beidzot ar Latvijā ievesto jenotsuni un sen neredzēto āmriju.
Latvijā dzīvo pelēkais zaķis un baltais zaķis. Pelēkais zaķis tagadējā Latvijas teritorijā ieceļojis tikai 17. gadsimtā, tomēr kļuvis par dominējošo sugu. Pelēkais zaķis ir sastopams samērā lielā skaitā visā Latvijā.
No visiem zīdītājiem pasaulē 40% ir grauzēji. Latvijā dzīvo bebri, susuri, vāveres, lidvāveres, kāmji, peles un māņlēcējpeles. Lidvāveres laikam ir izzudušas.
Kukaiņēdāji ir senākā un primitīvākā zīdītāju kārta. Tiešām pārtiek no kukaiņiem, bet uzturā nedaudz izmanto arī citas sīkas radības, kā arī augus.
Latvijā dzīvo astaini abinieki - tritoni, un bezastaini abinieki - vardes un krupji. Attīstās ar pārvēršanos. Kurkuļi elpo ar žaunām, nav kāju, ir aste. Pieauguši elpo ar plaušām, ir kājas.
Rāpuļi ir pirmie mugurkaulnieki, kas pilnīgi pielāgojušies dzīvei uz sauszemes. Tie elpo tikai ar plaušām. Latvijā dzīvo purva bruņurupuči, ķirzakas un čūskas.
Putniem ir raksturīga spalvu sega un par spārniem pārvērstas priekšējās ekstremitātes un līdz ar to spēja lidot. Pēc izcelšanās putni radniecīgi rāpuļiem.
Pasaulē ir tik daudz zivju kārtu un sugu - vismaz 28000, ka visas neiepzīt. No Latvijas ūdeņos mītošajām zivīm apskatīsim 25 pazīstamākās sugas. Neapskatīsim akvārijus.